Es ieleju sev kārtējo
Saldā pašapmāna devu
Un sajūta man tāda
Kā mātes pienu no krūts es dzeru

Tas ir daudz vieglāk kā
Iekost to saldo ogu maizi
Ko ome man deva
Kad sastapu raizi

Tagad, kad liels es un brašs
Dzīves vagās brienu
Laikam nekad vairs nesapratīšu
Kur un kā, lai atgūstu bērnības mieru