pietiek
Piekusu
Pazuda
Nenāk
Nebūs
Laikam
Nekad
Iespējams
Varbūt
Piekusu
Pazuda
Nenāk
Nebūs
Laikam
Nekad
Iespējams
Varbūt
Sakop pļavu
Un sakop druvu.
Vēl vairāk –
Kop to mirkli
Kad ik dienas
Veic darba dunu.
Pirms centies sakopt
sirdsapziņu.
R.I.P.
21.11.2013.
Sen nav bijis neviens tvīts
Tas laikam tāpēc, ka
Domās kļūstu resns
Un dzīves putekļos vīts
Gāju tikties ar sievu
Bet saskrējos ar Dievu
Nu betonē tas dzīves ziņu
Sausu tā kā baranciņa
Tagad gribu iedzert tēju
Un saprast kur, lai eju
Es iebāžu tevī peni
Un sajūtu sevī dzeni
Tad kaļu un kaļu bez mitas
Līdz asaras vaigos tev sitas.
Pēc tam – es dodos pie citas
Šodien tev dāvās
Ziedus un “trauku”
Ber rīt, jau pati
Mazgāsi netīros traukus
Un nebrīnies,
Ja nosauks par .auku
Kas ir tik skaudra un auksta
Ka tulpe pat noslasts
Un kļūst par zemes tauku
Bet tagad mīļā
Velc manu kreklu
Un nesatraucies,
Ja šis tev šķiet par seklu
Es zinu, ka esi
Meiča ar krampi
Tad kāpēc Tu liecies
Ja pasniedz Tev
Tūlpi un šampi
Tu miegā iegrūdi
Mani un dunci sniegā
Lai mainītu mēs krāsu
Es pieņemtu bālu
Sniegs iegūtu sārtu
Tā vienkārši – mani un dunci sniegā
Gribu alu
Tik šaubos
To, kuru iedzert
Vai to, kur nolīst
Lai dabūtu galu
Tulznas kož pilsētas kājās
Un tas tikai rāda
Ka slikti mums klājas
Tāpēc ejiet vien prom
Un neminiet bruģi
Jo elpa te kājām stājas
Un radiniet kājas neietiem ceļiem
Lai pilsēta nav tām mājas