Es sniega piku sirdī spiežu
Jo sasalt tā man ļaus
Es cirvi savas dzīves logā sviežu
Un izdauzīts tas aukās kauks

Es nejūtu vairs mirkli it ne vienu
Jo nav kam savas jūtas paust
Es gribu sajust tikai vienu
Kā saites mani pušu raus

Es labprāt sniegā pārvērstos
Un zemai pāri pārklātos
Un pavasarī līdz ar pirmo saules staru
Es izkustu un zemē veldzētos