Kaut, kas ir palicis

Un neiet tas prom
Kā olglīte maza un vārga
Zem pelnu kaudzes svara
Tā lēnām vēl kvēl
Pavisam lēna un vārga
Lai arī cerības kvēlot
Tai nav vairs nekādas

Bet gribas tai būt par spēcīgu liesmu
Tādai, kas silda un biedē mazliet
Tādai, kas vilina un saraukties liek
Tādai, kas sirdij gavilēt liek
Tādai, kas vienmēr mīlēta tiek
Bet cerības kvēlot tai vairs nav nekādas
Jo lēni tai apdzis mūsu saprāts liek